Vēsture

Valmieras tradicionālajos maratonos finišējušo skrējēju skaits:

• 2012. gads - Uzvarētāji maratona distancē: Aigars Fadejevs 2:35:45 un Anita Kažemāka 2:52:00

• 2011. gads - Uzvarētāji maratona distancē: Raivis Zaķis 2:30:54 un Irīna Štūla-Pankoka 3:08:27 

• 2010. gads - maratona distancē 202 skrējēji.Uzvarētāji: Māris Ābele 2:35:57 un Dace Lina 2:50:15 uzstādot Valmieras maratona rekordu.

• 2009.gads - maratona distancē 169 skrējēji.
  Uzvarētāji: Mareks Florošeks 02:26:01. un Irīna Štūla-Pankoka 03:00:18
  Tiek uzlaboti tradicionālā Valmieras maratona rekordi.
  
  Pusmaratona skrējienā (21 km) – 395 dalībnieki.
  Satelītskrējiena distancē (5,7 km) - 607 dalībnieki.
  Bērnu skrējienā - 337 dalībnieki.
  Nūjošanas pārgājienā - 113 dalībnieki.
   
• 2008.gads - maratona distancē 132 skrējēji.
  Uzvarētāji: Aigars Fadejevs 02:19:57 un Irīna Štūla-Pankoka 03:04:38.
  Tiek uzlaboti tradicionālā Valmieras maratona rekordi.
  
  Pusmaratona skrējienā (17 km) – 234 dalībnieki.
  Satelītskrējiena distancē (5,7 km) - 428 dalībnieki.
  Bērnu skrējienā - 190 dalībnieki.
  Nūjošanas pārgājienā - 94 dalībnieki.
   
• 2007.gads - maratona distancē - 115 skrējēji.
  Uzvarētāji: Modris Liepiņš 2:46:21 un Anita Liepiņa 3:10:19
  
  Satelītskrējiena distancē - 220 dalībnieki.
  Bērnu skrējienā - 93 dalībnieki.
  Nūjošanas pārgājienā - 55 dalībnieki.
   
• 1996.gads - 25 skrējēji.
   
• 1995.gads - 26 skrējēji.
   
• 1989.gads - 36 skrējēji.
   
• 1988.gads - 46 skrējēji.
   
• 1987.gads - 47 skrējēji.
  Uzvarētāji: Normunds Fedotovskis 2:38:40 un Ruta Svilāne 3:22:16
   
• 1986.gads - 54 skrējēji.
  Uzvarētāji: Zints Vigulis 2:36:47 un Ruta Svilāne 3:16:00
   
• 1985.gads - 59 skrējēji.
  Uzvarētāji: Georgs Jermolajevs 2:36:05 un Tamāra Merzļikina 3:09:13
   
• 1984.gads - 66 skrējēji.
  Uzvarētāji: S. Jermolajevs 2:38:17 un T.Merzlikina 3:12:06
   
• 1983.gads - 29 skrējēji.
  Uzvarētāji: Juris Beļinskis 2:42:55 un Elizabete Bradu (20km) 1:15:02

Maratonskrējiena vēsture pasaulē

• Maratona pirmsākumi rodami leģendā, kurā vēstīts, ka 490. gadā pirms mūsu ēras grieķu karapulka ziņnesis skrējis no Maratonas līdzenuma līdz Atēnām, lai paziņotu par grieķu armijas uzvaru cīņā ar persiešiem. Ziņnesis skrienot sasniedza mērķi, bet ar to arī viņa spēki bijuši izsmelti un paziņojis šo vēsti viņš sabrucis un zaudējis dzīvību.

• Mūsdienu maratonam ir tikai nedaudz vairāk nekā 100 gadu sena vēsture. Maratons moderno olimpisko spēļu programmā pirmoreiz iekļauts 1896. gadā, kad distance tika skrieta Atēnās no Maratonas tilta līdz Atēnu olimpiskajam stadionam. Šajā sacensībā distances garums bija 40 km. Pirmajā olimpiskajā maratona skrējienā 1896. gada 10. aprīlī piedalījās 18 vīrieši, no kuriem finišēja deviņi un uzvarētājs distancē pavadīja 2h 58min 50sek. Grieķijas spēļu organizatori bija labi sagatavojušies un ieviesa vairākus servisus, kas vēl joprojām tiek sniegti maratona skrējējiem: ūdens un uzkodu punkti distances laikā, kavalērijas jātnieks, kas rāda ceļu pirmajam skrējējam, karavīri uzmanīja, lai skatītāji neiekļūtu trasē un netraucētu vai nepalīdzētu kādam sportistam.

• Mūsdienu maratonskrējiena distance dažādās sacensībās sākotnēji svārstījusies starp 39 un 40 kilometriem. Londonas olimpiskajās spēlēs 1908. gadā maratona distance sākās pie Vindzoras pils un beidzās pilsētas stadionā karaliskās ložas priekšā. Distances garums bija ieplānots 41 840 metru, vai, rēķinot pēc Anglijā lietotajiem standartiem - 26 jūdzes, taču pēdējā brīdī starta vieta tika mainīta, lai pa pils logiem to varētu noskatīties arī karaliskā ģimene, attiecīgi distance kļuva garāka vēl par 352 metriem, kas sastāda 385 jardus. Pēc 16 gadiem šī distance tika pieņemta par oficiālo maratona distanci – 42 195 metri. 

Materiāli no: Association of International Marathons and Road Runners, www.aims-association.org

Maratona rekordi Pasaulē, Latvijā un Valmierā

• Pasaules rekords vīriešiem pieder Hailem Gebrselasem (Etiopija) un tas uzstādīts 2008. gada Berlīnes maratonā, noskrienot 42,195km garo distanci 2:03:59.

• Pasaules rekordu sievietēm Pola Redklifa (Lielbritānija) uzstādījusi Londonas maratonā, arī 2003. gadā, distanci veicot 2.15:25.

• Latvijas rekords kopš 1995. gada pieder Aleksandram Prokopčukam, kurš Vācijas pilsētā Karlsruē distanci veica 2.15:56.

• Latvijas rekords sievietēm pieder Jeļenai Prokopčuka, kuru viņa labojusi vairākas reizes un šībrīža Jeļenas rekords kopš 2005. gada Osakas maratona ir 2.22:56.

• Valmieras maratons līdz šim visātrāk skriets 2008. gadā, kad vīriešiem Aigars Fadējevs to veicis ar rezultātu 02:19:57, bet sievietēm Irīna Štūla - Pankoka ar rezultātu 03:04:38.

Ņemot vērā šī gada dalībnieku interesi un aktīvo pieteikšanos, organizatori var droši cerēt, ka šī gada maratonskrējiens Valmierā pulcēs dalībnieku rekordskaitu.